Nogriešana: garāks stublājs, vairāk lapu
Kā zināms, jo garāks stublājs ir nogrieztai gladiolai, jo tā izskatās skaistāka. Bet nogriešanas laikā ir svarīgi saglabāt pēc iespējas vairāk lapu augā, jo tās veicina labāko bumbuļsīpolu attīstību. Krievu selekcionārs A. Gromovs savā grāmatā "Gladiolas" ierosināja tādu veidu šīs problēmas atrisināšanai:
No plakanas auga puses veic durstīgu iegriezumu ar lanceti vai šauru kabatas nazi. Ar kreiso roku pietur ziedkopu un ar labas rokas rādītājpirkstu piespiež stublāju no pretējas puses, ielauž un mazliet pārliec to. Pēc tam ar labas rokas pirkstiem pietur augu, zemāk nogriežot, bet ar kreiso roku, satver stublāju 10-15 cm virs tā iziešanas no lapotnes, sāk saudzīgi izgriezt stublāju no lapām. Ja stublājs ļoti cieši turās lapās, jāgriež tas dažādās pusēs. Beidzot, stublāju atbrīvo no lapām ar lēnu rokas pacelšanu uz augšu.
Gladiolu saglabāšana vāzē
Lai palīdzētu gladiolām uzziedēt vāzē, Latvijas puķkopis J. Vasarietis ieteic izmantot vienu no nākamajām piedevām uz 1 litru ūdens:
- 1 sasmalcinātu aspirīna tableti
- 0,5 g kālija permanganāta
- 0,4 g citronskābes
- 1 etiķa ēdamkaroti
- 2-3 ožamā vai kampara spirta piles
- 1 borskābes vai vārāmā sāla tējkaroti
- 15-20 g cukura vai glikozes
- 1 aktīvās ogles tableti.
Protams, istabai, kurā atrodas gladiolas, jābūt gaišai un labi vedinātai.
Kaitēkļu apkarošana
Visbīstamākais gladiolu kaitēklis ir tripsis (Taeniothrips simplex). Parasti raksta, ka cīnīties ar to ir sarežģīti. Taču latviešu selekcionārs A. Vēriņš uzskata, ka tripšu apkarošana ir viegla, ja puķu audzētājs rūpējas par saviem bumbuļsīpoliem. Ja ziemā vai pavasarī jūs paskatījāties savā glabātavā un konstatējāt, ka tur dzīvo un "strādā" tripši, nopērciet kādu insekticīdu un polietilēna maisiņus. Katru šķirni ievietojiet savā maisiņā, iesmidziniet tur insekticīdu un aizsieniet maisiņu. Pēc pāris dienām bumbuļsīpolus var izbērt atpakaļ kastītē.
Arī bīstams kaitēklis gladiolām ir sprakšķis, sevišķi viņa kāpuri. Parasti, lai izvairītos no šī kaitēkļa, ieteic katru gadu iestādīt gladiolas jaunā vietā, bet kur atrast tik daudz zemes? A. Vēriņš ierosina agrā pavasarī izķert sprakšķus ar sagrieztiem burkānu, kāļu vai biešu gabaliņiem, kurus ierok augsnē ik pa 50 cm apmēram 10-15 cm dziļumā. Protams, gabaliņu ierakšanas vietas jāiezimē. Pēc pāris dienām gabaliņus izrok un sprakšķus iznīcina – tie parasti ir salasījušies pie šīm ēsmām, jo pavasarī "ēdienkartē" izvēle tiem nav liela. Šo procedūru var vēlreiz izdarīt pēc gladiolu iestādīšanas, ierokot ēsmas gabaliņus blakus gladiolu slejai ik pa 50-60 cm. A. Vēriņš arī ieteic iesēt 3-4 vagās burkānus blakus gladiolām, jo burkāni ir viena no iemīļotajām sprakšķu barībām. Ja stādījums ir blakus ilggadīgiem zālājiem, tad tas jānorobežo ar zemē ieraktu šīferi vai citu kāpuriem necaurejamu materiālu.
Kā ātri vairot gladiolas?
Kā zināms, jo garāks stublājs ir nogrieztai gladiolai, jo tā izskatās skaistāka. Bet nogriešanas laikā ir svarīgi saglabāt pēc iespējas vairāk lapu augā, jo tās veicina labāko bumbuļsīpolu attīstību. Krievu selekcionārs A. Gromovs savā grāmatā "Gladiolas" ierosināja tādu veidu šīs problēmas atrisināšanai:
Visātrākais un visdrošākais veids pavairot jūsu gladiolu skaitu ir audzēt vairsīpoliņus. Pirmkārt, šādam veidam nav vajadzīgas speciālas zināšanas un prasmes, kā, piemēram, bumbuļsīpolu griešanai. Otrkārt, šis veids garantē šķirņu tīrības saglabāšanu (atšķirībā no vairošanās ar sēklām). Vairsīpoliņu audzēšana vajadzīga katram dārzkopim, ja viņš vispār grib saglabāt kādu šķirņi: bumbuļsīpoli arī kļūst veci un vienā pavasarī var neizdīgt... Tādēļ stādāmais materiāls regulāri jāatjauno, audzējot jaunus bumbuļsīpolus no vairsīpoliņiem.
Ir daudzi vairsīpoliņu audzēšanas veidi. Vispār, jebkurš nopietns puķkopis var piedāvāt savu, vislabāko. Taču visi šie veidi ir pietiekami darbietilpīgi, jo pieder profesionālai gladiolu audzēšanai. Bet ja jūs esat "tikai" amatieris, jūs varat aprobēžoties ar parastu kopšanu, un arī saņemt labu rezultātu. Šeit ir daži padomi, lai šis rezultāts būtu vēl labāks:
- vajag rūpēties, lai bumbuļsīpolu izrakšanas laikā dažādu šķirņu vairsīpoliņi nesajuktu kopā, jo tad ātri augošas šķirnes, kas dod lielus vairsīpoliņus, izspiedīs slikti augošas šķirnes ar sīkiem vairsīpoliņiem;
- ļoti sīkus vairsīpoliņus labāk uzreiz izmest, jo no tiem vienalga labi bumbuļsīpoli neizaugs;
- lai atšķirtu labus vairsīpoliņus no sliktiem, L. Potemkins ieteic iemērkt tos ūdenī – labie vairsīpoliņi nolaidīsies trauka dibenā;
- daži puķkopji iestāda vairsīpoliņus (īpaši sīkos) izmantojot stādus martā – aprīļa sākumā, un pēc tam pārstāda zemē. Šai gadījumā bumbuļsīpoli izaug lielāki. Šo veidu var izmantot jūsu īpaši mīļu šķirņu izaudzēšanai, kaut man nekā laba neiznāca.